5. Maṅgalabuddhavaṃso

1.

Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako;

Tamaṃ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayi.

2.

Atulāsi pabhā tassa, jinehaññehi uttariṃ;

Candasūriyapabhaṃ hantvā, dasasahassī virocati.

3.

Sopi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame;

Te te saccarasaṃ pītvā, vinodenti mahātamaṃ.

4.

Patvāna bodhimatulaṃ, paṭhame dhammadesane;

Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu.

5.

Surindadevabhavane , buddho dhammamadesayi;

Tadā koṭisahassānaṃ [navakoṭisahassānaṃ (sī.)], dutiyo samayo ahu.

6.

Yadā sunando cakkavattī, sambuddhaṃ upasaṅkami;

Tadā āhani sambuddho, dhammabheriṃ varuttamaṃ.

7.

Sunandassānucarā janatā, tadāsuṃ navutikoṭiyo;

Sabbepi te niravasesā, ahesuṃ ehi bhikkhukā.

8.

Sannipātā tayo āsuṃ, maṅgalassa mahesino;

Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo.

9.

Dutiyo koṭisatasahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ;

Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, tadā āsi samāgamo.

10.

Ahaṃ tena samayena, surucī nāma brāhmaṇo;

Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū.

11.

Tamahaṃ upasaṅkamma, saraṇaṃ gantvāna satthuno;

Sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ, gandhamālena pūjayiṃ;

Pūjetvā gandhamālena, gavapānena tappayiṃ.

12.

Sopi maṃ buddho byākāsi, maṅgalo dvipaduttamo;

‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati.

13.

‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’.

14.

Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ;

Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasa pāramipūriyā.

15.

Tadā pītimanubrūhanto, sambodhivarapattiyā;

Buddhe datvāna maṃ gehaṃ, pabbajiṃ tassa santike.

16.

Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ;

Sabbaṃ pariyāpuṇitvā, sobhayiṃ jinasāsanaṃ.

17.

Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ;

Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagacchahaṃ.

18.

Uttaraṃ nāma nagaraṃ, uttaro nāma khattiyo;

Uttarā nāma janikā, maṅgalassa mahesino.

19.

Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi;

Yasavā sucimā sirīmā, tayo pāsādamuttamā.

20.

Samatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā;

Yasavatī nāma nārī, sīvalo nāma atrajo.

21.

Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami;

Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino.

22.

Brahmunā yācito santo, maṅgalo nāma nāyako;

Vatti cakkaṃ mahāvīro, vane sirīvaruttame.

23.

Sudevo dhammaseno ca, ahesuṃ aggasāvakā;

Pālito nāmupaṭṭhāko, maṅgalassa mahesino.

24.

Sīvalā ca asokā ca, ahesuṃ aggasāvikā;

Bodhi tassa bhagavato, nāgarukkhoti vuccati.

25.

Nando ceva visākho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā;

Anulā ceva sutanā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā.

26.

Aṭṭhāsīti ratanāni, accuggato mahāmuni;

Tato niddhāvatī raṃsī, anekasatasahassiyo.

27.

Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade;

Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ.

28.

Yathāpi sāgare ūmī, na sakkā tā gaṇetuye;

Tatheva sāvakā tassa, na sakkā te gaṇetuye.

29.

Yāva aṭṭhāsi sambuddho, maṅgalo lokanāyako;

Na tassa sāsane atthi, sakilesamaraṇaṃ [saṃkilesamaraṇaṃ (sī.)] tadā.

30.

Dhammokkaṃ dhārayitvāna, santāretvā mahājanaṃ;

Jalitvā dhūmaketūva, nibbuto so mahāyaso.



5. 满锦佛史
1.
拘邻陀佛灭度后，有位导师名满锦；
驱散世间诸暗冥，高举法炬普照明。
2.
他的光明无可比，超越其他诸胜者；
胜过日月之光辉，照耀万千世界系。
3.
彼佛也曾为众宣，最胜四谛之法门；
饮尽真谛甘露味，驱散重重黑暗障。
4.
证得无上菩提后，首次宣说妙法时；
十万俱胝众生等，当下悟入真实法。
5.
佛于帝释天宫中，为众宣说微妙法；
彼时千俱胝有情，第二次悟真实义。
6.
当善欢喜转轮王，亲诣如来听法时；
彼时世尊为众生，击响最胜法鼓音。
7.
善欢喜王诸随从，共计九十俱胝众；
所有随从无一余，皆成"来此比丘"众。
8.
满锦大仙三聚会，第一会集殊胜时；
十万俱胝圣众临，共聚一处听妙法。
9.
第二会有十万俱，第三九十俱胝众；
皆是漏尽离垢者，殊胜法会此时开。
10.
我于往昔彼时中，名为善光婆罗门；
精通诵习咒语者，通达三部吠陀典。
11.
我时亲诣导师前，皈依世尊求庇护；
供养佛陀与僧伽，香花供品敬奉献；
献上香花供养已，复以牛乳作供养。
12.
彼佛二足尊满锦，为我授记如是言：
"从此无量劫之后，此人当得成佛道。"
13.
"精进修习...(略)...将亲见彼。"
14.
闻彼佛语授记已，我心愈发生净信；
更加精进立誓愿，圆满十种波罗蜜。
15.
尔时为求胜菩提，内心充满大喜悦；
舍弃家业献与佛，于佛座下求出家。
16.
经藏律藏九分教，一切导师圣教法；
我皆究竟尽通达，光显如来正法藏。
17.
我于彼处勤精进，修习清净梵天行；
成就殊胜诸神通，往生清净梵天界。
18.
其城名为最上城(北方城)，其王名为最上王；
满锦大仙之慈母，其名亦称为最上。
19.
他在俗家住九千，享乐宫殿有三座；
名为具福清净辉，最胜宫殿为居处。
20.
三万装饰美侍女，环绕承事共相随；
其妻名为具吉祥，其子名称为吉祥。
21.
见四瑞相即出家，乘骑马车而离去；
整整八月勤精进，证得无上菩提果。
22.
应梵天请说妙法，满锦导师大英雄；
于最胜善林园中，转动无上法轮宝。
23.
善天法军二上首，为其殊胜大弟子；
护持名为近侍者，追随满锦大仙尊。
24.
吉祥无忧二尼众，为其上首女弟子；
彼佛菩提证悟树，世称龙树为道场。
25.
难陀毗舍佉二人，为上首优婆塞众；
阿努罗与善施女，为上首优婆夷众。
26.
大牟尼身高八八，庄严容貌放光明；
光芒四射遍十方，百千光耀皆显现。
27.
寿命住世九万年，正法住世亦如是；
于此期间度众生，无量有情证道果。
28.
譬如大海诸波浪，无人能够数其量；
如是彼佛诸弟子，亦复不能计其数。
29.
满锦导师住世时，正法久住于世间；
彼时教法极清净，无有烦恼及死亡。
30.
高举法炬度众生，接引无量诸群品；
如彗星般光灿然，大名称者入涅槃。

31.

Saṅkhārānaṃ sabhāvatthaṃ, dassayitvā sadevake;

Jalitvā aggikkhandhova, sūriyo atthaṅgato yathā.




我来直译这段巴利语偈颂：
31.
向众生及天神，
显示诸行之真义；
如火聚已燃尽，
似日落西山边。
这是一首对仗诗，我已尽量保持对仗形式。诗中描述了一个教化众生后圆寂的意象，用火焰熄灭和日落作比喻。让我逐句说明一下译文的考虑：
第一句"向众生及天神"对应原文"sadevake"(sa-deva-ke, 包含天神的)
第二句"显示诸行之真义"对应"Saṅkhārānaṃ sabhāvatthaṃ"(诸行的真实义理)
第三句"如火聚已燃尽"对应"Jalitvā aggikkhandhova"(如火堆燃尽)
第四句"似日落西山边"对应"sūriyo atthaṅgato yathā"(如太阳已落下)

32.

Uyyāne vassare nāma, buddho nibbāyi maṅgalo;

Tatthevassa jinathūpo, tiṃsayojanamuggatoti.

Maṅgalassa bhagavato vaṃso tatiyo.

32.
于瓦萨拉园中，
吉祥佛般涅槃；
彼处有胜塔立，
高达三十由旬。
吉祥世尊的传记第三。
对于这首偈颂及其结语，我尽量保持了对仗形式：
第一句提到的"瓦萨拉园"(vassare uyyāne)是一处具体地点
第二句说的是吉祥佛(Maṅgala Buddha)在此涅槃
第三四句描述在该处建立的佛塔及其高度
最后一句是结语，标明这是第三个传记，即吉祥佛的传记

